Meža detektīvs- Jumava, 2017. (bērniem)
27. jūlijs, 2017 pl. 15:06,
Nav komentāru
Mākslinieks- Kristaps Auzenbergs
Rīts mežā ausa dzidrs un skanīgs. Līdz ar pirmajiem saules stariem atmodās neskaitāmu putnu koris. Tie čivināja, vīteroja, treļļoja un svilpa visdažādākajos toņos, sveikdami saulīti, kā kurš mācēdams.
Ieplakā starp mazajām eglītēm lēnām izstaipījās brūklenāji. Ak, šorīt viņi varēs palielīties mellenājiem ar savām pirmajām, gatavajām ogām! Mellenes jau drīz beigsies, jo tuvojas rudens, taču brūklenes tikko sāk nogatavoties... Tad vairs melno ogu ceri nevarēs lielīties ar savu pārbagāto ražu, jo arī brūklenes pacentīsies, cik spēka. Šī bija tik skaista un silta vasara!Turpat mazās eglītes zem saviem zariem slēpa tikko izdīgušo, mazo un sparīgo baravicēnu. Viņas juta, ka sūnās pie saknēm rosās vēl vesels bars viņa brāļu un brālēnu, māsu un māsīciņu, taču katrai bija savs laiks. Eglītes smaidot saskatījās kā sazvērnieces, sak`- noslēpsim mazo sēņu bērnu no sēņotājiem! Neviens to neatradīs, kamēr no sīkuļa nebūs izaugusi liela, skaista baravika.
- Hallo, - brūklenājs ļoti pieklājīgi mēģināja uzrunāt lielu, vēderainu plastmasas pudeli ar sarkanu korķīti un uzrakstu „Coca-cola”,- kā jūs te gadījāties? Ko jūs te darāt? Te ir mūsu mājas!
- Kas ir?- pudele īgni atbildēja,- ko bļausties? Vai neļausi man izgulēties? Mēs, pilsētnieki neesam raduši tik agri celties.
- Jūs nedrīkstat te tā ievākties svešās mājās un vēl mums aizrādīt! Mellenīt, klau, mellenīt!
- Ufff, ehhh,- mellenīte elsdama attrauca,- man virsū ir uzvēlies kaut kas tik smags.- Man šķiet, ka tā ir veca kurpe. Veca un smakojoša... Pēēē... Man metas nelaba dūša! Visas manas ogas nobirušas no smaguma.
- Ir gan cimperlīgs laksts,- brūnā, nošķiebtā kurpe sapīka,- esmu godīgi savam saimniekam nokalpojusi divus gadus, kāda gan es varētu būt? Nav vairs jaunība. Toties pasauli esmu apskatījusi, esmu pabijusi pat Londonā. Tāda necieņa pret veco paaudzi!