Cerības diviem- Ezerrozes grāmatas, 2022.
3. februāris, 2022 pl. 19:55,
Nav komentāru
Saule godam cepināja visus puskailos augumus, kas rosījās laukā. Vēl mazliet jāpastrādā un pusdienas būs godam nopelnītas. Jāsmejas, kādas nu tur nopietnas pusdienas, ja būvlaukumā nav ne elektrības, ne ūdens! Uz visiem četriem- Nauri, Justīni un abiem puikām bija līdzi paņemts vesels kalns ar sviestmaizēm un divas lielās limonādes pudeles.
- Alise solījās piebraukt atceļā no Rīgas,- Justīne ieteicās.- Kur tad šoreiz izklaidējās?- Nauris pavaicāja.
- Es nemaz tev nedrīkstu atklāt,- sieva kā pa jokam tielējās,- tas ir sieviešu noslēpums.
- Bet tu jau neatklāsi, vienkārši noslēpumus vieglāk glabāt divatā. Vai trijatā... Vai pat četratā...
- Nezinu, laikam šoreiz bija randiņš ar zviedru. Atbraucis ar prāmi uz dažām dienām
- Varēja paķert šo līdzi, lai nāk talkā. Ieliksim ķerrā betonu, lai ved un iegāž pamatos.
- Tā nu nevar ar ārzemniekiem apieties, Alisei visi plāni sabruks. Ja viņš ieraudzīs, kā te iezemieši cīnās, būs šoks uz ilgu laiku. Tu taču negribi viņam sagādāt morālo traumu?
- Mjā, tas gan. Tādus brīnumus viņš savā dzīvē nebūs redzējis, bet palīgi nudien neskādētu... Varbūt vēlreiz runāt ar māsu un viņas vīru? Kādreiz solījās palīdzēt. Žēl, ka tev nav vismaz piecu brāļu, spēcīgu un varenu. Vēlams- naudīgu.
- Žēl, protams, bet tev arī nav... Kam sūdzēties? Braukšu pie tavas mammas, prasīšu, kāpēc Naurim ir tikai viena māsa? Kas par lietu?
- Mamma, vai beidzot mēs ēdīsim?- ievaicājās vecākais no dēliem, brūni nosauļojies pusaudzis- Edžus.- Man reāli kurkst vēders.
- Nu, labi, taisām pauzi,- tēvs piekrita.- Esat čakli pastrādājuši.
- Paklau, - sadalījusi sviestmaizes, Justīne domīgi ieminējās,- atceries, ka tad, kad pirkām zemi un grasījāmies celt māju, visi kā viens teicās braukt palīgā? Kur viņi ir?
- Nekas, tiksim galā paši. Maz pamazām virzāmies uz priekšu, redzi pati. Ja tikai būtu vairāk laika par tām divām brīvdienām.
- Un naudas...
- Kad uzcelsim pamatus ar saviem spēkiem, banka solīja kredītu papildināt, jo nu šis zemes gabals būs kļuvis vērtīgāks. Tā palēnām būvēsimies.
- Ko darīsim, ja neiedos?
- Tāpat vien pa drusciņai celsim. No tavas algas mazliet, no manas. Varbūt kāda prēmija uzradīsies vai algas pielikums. Pašlaik viss iet uz labo pusi.
- Zini, es vienreiz iedomājos, ka celt savu māju- tas ir tik kolosāli. Visu paši esam izplānojuši, izdomājuši, vislabāko projektu atraduši. Tas nav tā, kā nopirkt gatavu, vecu māju, kur nezin kas ir mājojis. Tur vienā istabiņā tantiņa nomirusi, citā kaktā āderes- nevar gulēt. Vai atkal- koki sastādīti pie pašas mājas, skaties ik dienu un domā- lūzīs tā liepa vētrā vai ne? Zāģēt arī bail, ka neuzkrīt uz mājas. Bet te... Sapņaini! Visu izdarīsim, kā paši esam vēlējušies.